- dēvincio
- dēvinco
- dēvīnctus
- dēvīnxī
- dēvio
- dēvītātio
- dēvīto
- dēvius
- dēvoco
- dēvolo
- dēvolsī
- dēvolsus
- dēvolvo
- dēvoro
- dēvort-
- dēvortium
- dēvōtāmentum
- dēvōtē
- dēvōtio
- dēvōto
- dēvōtus
- dēvoveo
- dēvulsus
- dēxtāns
- dextella
- dexter
- dextera
- dexterē
- dexteritās
- dextimus
- dextra 1
- dextrā 2
- dextrāle
- dextrātio
- dextrē
- dextrōrsum
- dextrōrsus
- dextrōvorsum
- dextumus
- dī-
- Dīa
- diabathrārius
- diabathrum
- diabolus
- diāconus
- diadēma
- diadēmātus
- diadūmenus
- diaeta
- diaetārius
- diaetēta
- diaetētica
- diagōnālis
- diagōnios
- Diagorās
- dialectica 1
- dialectica 2
- dialecticē
- dialecticus 1
- dialecticus 2
- dialectos
- diālis
- Diālis 1
- Diālis 2
- dialogus
- Diāna
- Diānium
- Diānius
- dianomē
- diapasma
- diaphragma
- diārium
- diarrhoea
- diastēma
- dībālo
- dibaphus 1
- dibaphus 2
- dica
- dicācitās
- dicāculus
- Dicaearchus
- dicātio
- dicātus
- dicāx
- dichorēus
- dīcibilis
- dicio
- dicis
- dico 1
- dīco 2
- dicrota
- dicrotum
- Dicta
- Dictaeus
- dictamnum
- dictamnus
- dictāta
- dictātio
- dictātor
- dictātōrius
- dictātūra
- >>
- diaetēt|a, ae m
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLLB (4)
- Kuzavinis 2007
- diaetēt|a, ae m [gr.] vėl. arbìtras, trečių̃jų teĩsmo teisė́jas CJ