- difficilis
- difficiliter
- diffictus
- difficultās
- difficulter
- diffīdēns
- diffīdenter
- diffīdentia
- diffidī
- diffīdo
- diffindo
- diffingo
- diffissus
- diffīsus
- diffiteor
- difflo
- diffluo
- difflūxio
- difflūxus
- diffringo
- diffūdī
- diffugio
- diffugium
- diffugo
- diffundito
- diffundo
- diffūsē
- diffūsio
- diffūsus
- digamma
- Dīgentia
- dīgeriēs
- dīgero
- dīgesta
- dīgestibilis
- dīgestim
- dīgestio
- dīgestus 1
- dīgestus 2
- digitābulum
- digitāle
- digitālis 1
- digitālis 2
- digitulus
- digitus
- dīgladiābilis
- dīgladior
- dīgma
- dīgnanter
- dīgnātio
- dīgnē
- dīgnitās
- dīgnitōsus
- dīgno
- dīgnor
- dīgnōscentia
- dīgnōsco
- dīgnus
- dīgredior
- dīgressio
- dīgressus
- diī 1
- diī 2
- diiambus
- diibus
- dījūdicātio
- dījūdico
- dījūnct-
- dīlābor
- dīlacerātio
- dīlacero
- dīlāmino
- dīlanio
- dīlapidātio
- dīlapido
- dīlāpsio
- dīlāpsus
- dīlargior
- dīlātātio
- dīlātātor
- dīlātio
- dīlāto
- dīlātor
- dīlātōrius
- dīlātus
- dīlaudo
- dīlēctio
- dīlēctor
- dīlēctus 1
- dīlēctus 2
- dīlēctus 3
- dīlēxī
- dīlīdo
- dīligēns
- dīligenter
- dīligentia
- dīligibilis
- dīligo
- dīliquēsco
- dīlōrīco
- dīlūceo
- >>
- dīgn|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LL (2)
- Sirvydas 1642
-
Godnie. Dignè, licitò. Wertay.
-
- Jokantas 1936
- dīgnus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. a) vertas diligere non dignos; dignos puniri baustinus, vertus bausmės; su abl. fide mea; maioribus suis; su acc. scio, quid dignus sim P; su supin. galūne ū †digna cognitu; su qui ir conj.; su ut; su inf.; su acc. c. inf.; su ad: amicus dignus huic ad imitandum.b) tinkamas, atatinkamas, pritinkamas, su abl. negotium non est d. viribus nostris; *†su gen.; poena pro (palyginus su) factis eorum d. S; ex mala conscientia digna timere S; dignum est pritinka, dera; su inf.; su acc. c. inf. PT*L.
- Kuzavinis 2007
- dīgn|ē adv. [dīgnus] (comp. ~ius H, sup. ~issimē Bo) vertaĩ, pelnýtai; tiñkamai C etc.