- dīgnitōsus
- dīgno
- dīgnor
- dīgnōscentia
- dīgnōsco
- dīgnus
- dīgredior
- dīgressio
- dīgressus
- diī 1
- diī 2
- diiambus
- diibus
- dījūdicātio
- dījūdico
- dījūnct-
- dīlābor
- dīlacerātio
- dīlacero
- dīlāmino
- dīlanio
- dīlapidātio
- dīlapido
- dīlāpsio
- dīlāpsus
- dīlargior
- dīlātātio
- dīlātātor
- dīlātio
- dīlāto
- dīlātor
- dīlātōrius
- dīlātus
- dīlaudo
- dīlēctio
- dīlēctor
- dīlēctus 1
- dīlēctus 2
- dīlēctus 3
- dīlēxī
- dīlīdo
- dīligēns
- dīligenter
- dīligentia
- dīligibilis
- dīligo
- dīliquēsco
- dīlōrīco
- dīlūceo
- dīlūcēsco
- dīlūcidē
- dīlūciditās
- dīlūcido
- dīlūcidus
- dīlūculat
- dīlūculum
- dīlūdium
- dīluo
- dīlūtio
- dīlūtum
- dīlūtus
- dīluviālis
- dīluviēs
- dīluvio 1
- dīluvio 2
- dīluvium
- dīlūxī
- dīmachae
- dīmadēsco
- dīmāno
- dīmēnsio
- dīmēnsor
- dīmēnsum
- dīmēnsus
- dimeter
- dīmētiēns
- dīmētior
- dīmēto
- dīmētor
- dīmicātio
- dīmico
- dīmidia
- dīmidiātio
- dīmidiātus
- dīmidietās
- dīmidio
- dīmidium
- dīmidius
- dīminuo
- dīminūt-
- dīminūtio
- dīminūtus
- dīmīsī
- dīmissio
- dīmissor
- dīmissōrius
- dīmissus
- dīmitto
- dīmoveo
- Dīnarchus
- Dindyma
- >>
- dīlūcid|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLBL (4)
- Sirvydas 1642
-
Wyrozumnie, Intelligenter, luculentè, planè, dilucidè. iſzmanitinay.
-
- Jokantas 1936
- dī-lūcidus 3 (adv. -ē) su comp. šviesus; trop. aiškus, ryškus verba; omnia dilucidiora facere; subst. n. pl. obscura dilucidis inteximus.
- Kuzavinis 2007
- dīlūcid|ē adv. [dīlūcidus] (comp. ~ius PM, sup. ~issimē Au) 1. šviẽsiai (flagrāre PM);2. prk. áiškiai, suprañtamai (dīcere C)
- dīlūcid|ē adv. [dīlūcidus] (comp. ~ius PM, sup. ~issimē Au)