- disjectus 1
- disjūnctē
- disjūnctio
- disjūnctīvus
- disjūnctus
- disjungo
- disloco
- dispālēsco
- dispālor
- dispando
- dispār
- disparātum
- dispāreo
- disparilis
- disparilitās
- dispariliter
- disparo
- dispartibilis
- dispartio
- dispartior
- dispāruī
- dispectus 1
- dispectus 2
- dispello
- dispendiōsus
- dispendium
- dispendo 1
- dispendo 2
- dispenno
- dispēnsātio
- dispēnsātor
- dispēnso
- dispēnsus
- dispercutio
- disperdo
- dispereo
- dispergo
- dispersē
- dispersī
- dispersim
- dispersio
- dispersus 1
- dispersus 2
- dispertio
- dispertior
- dispertitio
- dispēsco
- dispessus
- dispicio
- displicentia
- displiceo
- displōdo
- dispōno
- dispositē
- dispositio
- dispositor
- dispositūra
- dispositus 1
- dispositus 2
- disposuī
- dispudet
- dispulī
- dispulsus
- dispulvero
- dispungo
- disputābilis
- disputātio
- disputātor
- disputo
- disquīro
- disquīsītio
- disrumpo
- dissaepīmentum
- dissaepio
- dissaeptio
- dissaeptum
- dissaeptus
- dissavior
- disseco
- dissectio
- dissēdī
- dissēminātio
- dissēmino
- dissēnsī
- dissēnsio
- dissēnsus 1
- dissēnsus 2
- dissentāneus
- dissentio
- dissēpio
- disserēnascit
- disserēnat
- dissero 1
- dissero 2
- disserpo
- dissertātio
- disserto
- dissertus
- disseruī
- dissessus
- dissēvī
- >>
- displic|eo, ēre, uī, itum
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LBBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Niepodobam ſię komu. Diſpliceo, odioſus ſum. Ne mekſtu kam. - omierznąć ſobie, Diſplicere ſibi, laborare faſtidio ſui. Bodeti ſawim paćiu.
-
- Jokantas 1936
- dis-pliceo, plicuī 2 [dis-placeo] nepatikti displicet alicui aliquid; mihi displicet su inf.; alicui de aliquo; d. sibi būti nepatenkintam pačiam savim.
- Kuzavinis 2007
- displic|eo, ēre, uī, itum vi [dis + placeo] nepatìkti (alicuī C); ~ēre sibi C bū́ti nepaténkintam pačiù savimì