- dissēmino
- dissēnsī
- dissēnsio
- dissēnsus 1
- dissēnsus 2
- dissentāneus
- dissentio
- dissēpio
- disserēnascit
- disserēnat
- dissero 1
- dissero 2
- disserpo
- dissertātio
- disserto
- dissertus
- disseruī
- dissessus
- dissēvī
- dissicio
- dissidēns
- dissidentia
- dissideo
- dissidium
- dissīgnātio
- dissīgnātor
- dissīgno
- dissilio
- dissimilis
- dissimiliter
- dissimilitūdo
- dissimulanter
- dissimulantia
- dissimulātio
- dissimulātor
- dissimulo
- dissipābilis
- dissipātio
- dissipātus
- dissipo
- dissitus
- dissociābilis
- dissociātio
- dissocio
- dissolūbilis
- dissolūtē
- dissolūtio
- dissolūtus
- dissolvo
- dissonus
- << >>
- dissīgn|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
dis-sīgno 1 a) įrengti, sutvarkyti.b) bloga prasme: suruošti, sumanyti quae dissignata sint et facta nequiter P.
- Kuzavinis 2007
- dissīgn|o, āre, āvī, ātum vt [dis + sīgno] 1. įreñgti, sutvarkýti (aliquid C);2. blõga darýti (ēbrietās H)
- dissīgn|o, āre, āvī, ātum vt [dis + sīgno]