- dissidēns
- dissidentia
- dissideo
- dissidium
- dissīgnātio
- dissīgnātor
- dissīgno
- dissilio
- dissimilis
- dissimiliter
- dissimilitūdo
- dissimulanter
- dissimulantia
- dissimulātio
- dissimulātor
- dissimulo
- dissipābilis
- dissipātio
- dissipātus
- dissipo
- dissitus
- dissociābilis
- dissociātio
- dissocio
- dissolūbilis
- dissolūtē
- dissolūtio
- dissolūtus
- dissolvo
- dissonus
- dissors
- dissuādeo
- dissuāsio
- dissuāsor
- dissuāsōrius
- dissuāsus
- dissuī
- dissulto
- dissultus
- dissuo
- dissupo
- dissūtus
- distābēsco
- distaedet
- distantia
- distendo
- distentio
- distentus 1
- distentus 2
- distentus 3
- distermino
- distichon
- distīnctē
- distīnctio
- distīnctīvus
- distīnctus 1
- distīnctus 2
- distineo
- distinguo
- distinuī
- distīnxī
- disto
- distorqueo
- distortio
- distortor
- distortus
- distractio
- distractus
- distraho
- distribuo
- distribūtē
- distribūtio
- distribūtīvus
- distribūtor
- distribūtus
- districtio
- districtus 1
- districtus 2
- distringo
- distulī
- disturbātio
- disturbo
- dīte
- dītēsco
- dīthyrambicus
- dīthyrambus
- dītiae
- dītifico
- ditio
- dītior
- Dītis
- dītis 1
- dītis 2
- dītissimus
- dītius
- dīto
- diū 1
- diū 2
- dīum
- diūrēticus
- diurnārius
- >>
- distermin|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Dźielę co. Diuido, partior, diſpertior, diſtermino, diſcrimino. Perſkiriu ku.
-
- Jokantas 1936
- †dis-termino 1 atriboti, atskirti.
- Kuzavinis 2007
- distermin|o, āre, āvī, ātum vt [dis + termino] atribóti, atskìrti (Judaeam ab Aegyptō PM)