- dīvitiae
- dīvitior
- dīvitissimus
- dīvito
- Dīvodūrum
- dīvolgo
- dīvolsus
- dīvorsus
- dīvortium
- dīvorto
- dīvulgātio
- dīvulgātus
- dīvulgo
- dīvulsī
- dīvulsus
- dīvum
- dīvus 1
- dīvus 2
- dīxī
- dō
- doceo
- dochmius
- docibilis
- docilis
- docilitās
- doctē
- doctī
- doctor
- doctrīna
- doctrīnālis
- doctrīx
- doctus
- docuī
- documentum
- Dōdōna
- Dōdōnaeus
- dōdra
- dōdrāns
- dōdrantārius
- dogma
- Dolābella
- dolābella
- dolābra
- dolābrātus
- dolāmen
- dolātio
- dolātōrium
- dolēns
- dolenter
- doleo
- << >>
- docilit|ās, ātis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: BBBL (4)
- Sirvydas 1642
-
Poiętność rozumu, Captus, docilitas. Pagaulibe, ſupratibe.
-
- Jokantas 1936
- docilitās, ātis f [docilis] gabumas, sumanumas, prantumas.
- Kuzavinis 2007
- docilit|ās, ātis f [docilis] 1. mokslùmas, gabùmas; nuovokùmas (ad aliquid C etc.);2. vėl. (pa)klusnùmas, nuolankùmas Eu
- docilit|ās, ātis f [docilis]