- dīviduitās
- dīviduus
- dīvīna
- dīvīnālis
- dīvīnātio
- dīvīnātor
- dīvīnātrīx
- dīvīnē
- dīvīnitās
- dīvīnitus
- dīvīno
- dīvīnum
- dīvīnus 1
- dīvīnus 2
- Dīvio
- dīvīsē
- dīvīsī
- dīvīsibilis
- dīvīsim
- dīvīsio
- dīvīsor
- dīvīsus 1
- dīvīsus 2
- Dīvitiācus
- dīvitiae
- dīvitior
- dīvitissimus
- dīvito
- Dīvodūrum
- dīvolgo
- dīvolsus
- dīvorsus
- dīvortium
- dīvorto
- dīvulgātio
- dīvulgātus
- dīvulgo
- dīvulsī
- dīvulsus
- dīvum
- dīvus 1
- dīvus 2
- dīxī
- dō
- doceo
- dochmius
- docibilis
- docilis
- docilitās
- doctē
- doctī
- doctor
- doctrīna
- doctrīnālis
- doctrīx
- doctus
- docuī
- documentum
- Dōdōna
- Dōdōnaeus
- dōdra
- dōdrāns
- dōdrantārius
- dogma
- Dolābella
- dolābella
- dolābra
- dolābrātus
- dolāmen
- dolātio
- dolātōrium
- dolēns
- dolenter
- doleo
- dōliāris
- dōliārius
- dolidus
- dōliolum
- dolito
- dōlium
- dolo 1
- dolō 2
- Dolopes
- Dolopia
- dolor
- dolorōsus
- dolōsē
- dolōsus
- dolus
- domābilis
- domesticātim
- domesticī
- domesticus
- domī
- domicilium
- domina
- domināns 1
- domināns 2
- dominātio
- dominātor
- dominātrīx
- >>
- doct|ī, ōrum m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LL (2)
- Jokantas 1936
doctus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [ptc. iš doceo] a) mokytas, išmokslintas, išmiklintas homo, adulescens; et Graecis litteris et Latinis; fidibus; su acc. *sermones utriusque linguae; *fandi mokytas kalbėtojas; su inf. *tibiis canere, *sagittas tendere; apie daiktus: doctissimi sermones; *Athenae; doctissimae voces Pythagoreorum; subst. doctī, ōrum m mokytieji, mokslininkai, žinovai.b) išmintingas, gudrus, miklus nimis doctus ad male faciundum P; nunquam accedo, quin abs te abscedam doctior T.
- Kuzavinis 2007
- doct|ī, ōrum m [doctus] mókyti žmónės, mókslininkai C