- ēlīmino
- ēlīmo 1
- ēlīmo 2
- ēlimpido
- ēlingo
- ēlinguātus
- ēlinguis
- ēlinguo
- ēlino
- ēlīnxī
- ēliquāmen
- ēliquo
- Ēlis
- Elīsa
- ēlīsī
- ēlīsio
- Elissa
- ēlīsus
- ēlix
- ēlixus
- ellam
- elleborum
- ellum
- ellychnium
- ēloco
- ēlocutio
- ēlocūtus
- ēlogium
- ēlongātio
- ēlongo
- ēloquēns
- ēloquenter
- ēloquentia
- ēloquium
- ēloquor
- Elōr-
- Elōrīnī
- Elōrius
- Elōrus
- Elpēnor
- Elpinīcē
- ēluācrum
- ēlūcēns
- ēlūceo
- ēlūcesco
- ēlūcido
- ēlūcifico
- ēluctābilis
- ēluctātio
- ēluctor
- << >>
- ēloc|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Jokantas 1936
ē-loco 1 išnuomoti fundum; gens elocata tauta, mokanti duoklę (kurios rinkimas išnuomotas).
- Kuzavinis 2007
- ēloc|o, āre, āvī, ātum vt [ē + loco] išnúomoti (fundum C)