- ēlūtus
- ēluviēs
- ēluvio
- ēluxātus
- ēlūxī
- Ēlysium
- Ēlysius
- em
- ēmacero
- ēmacio
- emācitās
- ēmacrēsco
- ēmacro
- ēmaculo
- ēmānātio
- emancipātio
- ēmancipo
- ēmanco
- ēmancupo
- ēmāno
- Ēmathia
- Ēmathides
- Ēmathiōn
- Ēmathius
- ēmātūrēsco
- emāx
- embamma
- emblēma
- embolium
- embolus
- ēmendābilis
- ēmendātē
- ēmendātio
- ēmendātor
- ēmendātrīx
- ēmendātus
- ēmendīco
- ēmendo
- ēmēnsus
- ēmentior
- ēmentītus
- ēmentus
- ēmeo
- ēmercor
- ēmereo
- ēmereor
- ēmergo
- ēmeritus
- ēmersī
- ēmersus 1
- << >>
- ēmātūrēsc|o, ere; mātūruī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLLLA (5)
- Jokantas 1936
ē-mātūrēsco, ēmātūruī 3 pribręsti; trop. atslūgti, sumažėti *ira ematuruit.
- Kuzavinis 2007
- ēmātūrēsc|o, ere; mātūruī [ē + mātūrēsco] 1. (pri)brę́sti, (pri)nókti (segetēs AG);2. prk. atslū́gti, sumažė́ti (Caesaris īra O)
- ēmātūrēsc|o, ere; mātūruī [ē + mātūrēsco]