- ēmacrēsco
- ēmacro
- ēmaculo
- ēmānātio
- emancipātio
- ēmancipo
- ēmanco
- ēmancupo
- ēmāno
- Ēmathia
- Ēmathides
- Ēmathiōn
- Ēmathius
- ēmātūrēsco
- emāx
- embamma
- emblēma
- embolium
- embolus
- ēmendābilis
- ēmendātē
- ēmendātio
- ēmendātor
- ēmendātrīx
- ēmendātus
- ēmendīco
- ēmendo
- ēmēnsus
- ēmentior
- ēmentītus
- ēmentus
- ēmeo
- ēmercor
- ēmereo
- ēmereor
- ēmergo
- ēmeritus
- ēmersī
- ēmersus 1
- ēmersus 2
- ēmeruī
- ēmessuī
- ēmessus
- ēmētior
- ēmeto
- ēmī
- ēmico
- ēmigrātio
- ēmigro
- ēminātio
- << >>
- ēmendāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLB (4)
- Susiję: ēmendo
- Jokantas 1936
ēmendātus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [ptc. iš emendo] be ydos, be klaidos, be priekaišto, padorus, korektingas.
- Kuzavinis 2007
- ēmendāt|us, a, um 1. part. perf. iš ēmendo;2. adj. (comp. ~ior Pt, sup. ~issimus PJ) bè klaidų̃, taisyklìngas (locūtio C); bè príekaištų, padorùs (mōrēs C; homo PJ)
- ēmendāt|us, a, um