- ēnāscor
- ēnato
- ēnātus
- ēnāvigo
- encaenia
- encaustēs
- encausticē
- encausticus
- encausto
- encaustum
- encaustus
- Enceladus
- enchīridion
- encliticum
- encliticus
- encyclios
- endo
- endoplōro
- Endymiōn
- ēneco
- energīa
- energūmenos
- ēnervātio
- ēnervātus
- ēnervis
- ēnervo
- Engonasin
- Enguīnī
- Enguīnus
- Engyīnus
- Engyon
- ēnico
- enim 1
- enim 2
- enim 3
- enimvērō
- Enīpeus
- ēnīs-
- ēnīsus
- ēniteo
- ēnitēsco
- ēnītor
- ēnituī
- ēnīxē
- ēnīxus 1
- ēnīxus 2
- Enna
- Ennaeus
- Ennēnsis
- Ennius
- << >>
- ēnerv|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Ciáſtoch. Eneruis, elũbis. Suirelis, tinginis.
-
- Jokantas 1936
- ēnervis, e [enervo] bejėgis, ištižęs; trop. †vita, †orator.
- Kuzavinis 2007
- ēnerv|is, e adj. [ēnervo] 1. bejė̃gis, ištìžęs, sil̃pnas (corpus Pt);2. sil̃pninantis, várginantis (spectāculum PJ)
- ēnerv|is, e adj. [ēnervo]