- excīsōrius
- excissātus
- excīsus
- excitābilis
- excitātē
- excitātio
- excitātor
- excitātōrius
- excitātrīx
- excitātus
- excito
- exclāmātio
- exclāmito
- exclāmo
- exclūdo
- exclūsio
- exclūsīvē
- exclūsīvus
- exclūsor
- exclūsōrius
- exclūsus
- excoctus
- excōgitātio
- excōgitātor
- excōgito
- excolo 1
- excōlo 2
- excoluī
- excommūnicātio
- excommūnico
- excōnsul
- excoquo
- excorio
- excornis
- excors
- excoxī
- excrementum
- excreo
- excrēscentia
- excrēsco
- excrētum
- excrētus
- excrēvī
- excruciābilis
- excrucio
- excubiae
- excubitor
- excubitrīx
- excubo
- excucurrī
- << >>
- excōgit|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
wymyślam co, Effingo, excogito, commentor, comminiſcor Pramanau ku, iſzmuſtau.
-
- Jokantas 1936
- ex-cōgito 1 pramanyti, išrasti multa ad ornatum locorum; supplicium in parricidas singulare excogitaverunt.
- Kuzavinis 2007
- excōgit|o, āre, āvī, ātum vt [ex + cōgito] išgalvóti, pramanýti, išràsti C, Su