- excīsus
- excitābilis
- excitātē
- excitātio
- excitātor
- excitātōrius
- excitātrīx
- excitātus
- excito
- exclāmātio
- exclāmito
- exclāmo
- exclūdo
- exclūsio
- exclūsīvē
- exclūsīvus
- exclūsor
- exclūsōrius
- exclūsus
- excoctus
- excōgitātio
- excōgitātor
- excōgito
- excolo 1
- excōlo 2
- excoluī
- excommūnicātio
- excommūnico
- excōnsul
- excoquo
- excorio
- excornis
- excors
- excoxī
- excrementum
- excreo
- excrēscentia
- excrēsco
- excrētum
- excrētus
- excrēvī
- excruciābilis
- excrucio
- excubiae
- excubitor
- excubitrīx
- excubo
- excucurrī
- excūdo
- exculcātor
- exculco
- exculpātio
- excultus
- excurro
- excursio
- excursor
- excursus 1
- excursus 2
- excūsābilis
- excūsātē
- excūsātio
- excūsātus
- excūso
- excūsor
- excussī
- excussio
- excussōrium
- excussus
- excūsus
- excutio
- exdorsuo
- exec-
- exedo
- exedra
- exedrium
- exefficio
- exēgī
- exēmī
- exemplar
- exemplāris
- exemplum
- exēmptilis
- exēmptio
- exēmptus
- exentero
- exeo
- exequ-
- exerceo
- exercitātio
- exercitātor
- exercitātus
- exercitium
- exercito
- exercitor
- exercitus 1
- exercitus 2
- exēsor
- exēsus
- exf-
- exfafillo
- exhaeresimus
- >>
- exculc|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
ex-culco 1 [caleo] sutrypti, sumindžioti terram.
- Kuzavinis 2007
- exculc|o, āre, āvī, ātum vt [ex + calco] 1. sutrỹpti, sumìndžioti (terram Cs);2. išmùšti (pugnīs aliquid ab aliquō Pl)
- exculc|o, āre, āvī, ātum vt [ex + calco]