- fīlia
- fīliālis
- fīliātio
- filicātus
- filictum
- fīlietās
- fīliola
- fīliolus
- fīlius
- filix
- fīlum
- fimbria
- fimbriātus
- fimētum
- fimum
- fimus
- fīnālis
- findo
- fingo
- fīniēns 1
- fīniēns 2
- fīnio
- fīnis
- fīnītē
- fīnitimī
- fīnitimus
- fīnītio
- fīnītor
- fīnītus
- fīnxī
- fīo
- fīrmāmen
- fīrmāmentum
- Fīrmānī
- Fīrmānus
- fīrmātor
- fīrmē
- Fīrmicus
- fīrmitās
- fīrmiter
- fīrmitūdo
- fīrmo
- Fīrmum
- fīrmus
- fiscālis
- fiscella
- fiscina
- fiscus
- fissilis
- fissio
- << >>
- fīnitim|ī, ōrum m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBBL (4)
- Jokantas 1936
fīnitimus 3 [finis] a) gretimas, šalimas, kaimyninis, susisiekiąs, sueinąs Galli sunt finitimi Belgis; populi, provincia; bellum su kaimyninėmis tautomis; subst. pl. fīnitimī, ōrum m kaimynai.b) trop. arti stovįs, giminingas, panašus poëta est f. oratori; metus est f. aegritudini.
- Kuzavinis 2007
- fīnitim|ī, ōrum m [fīnitimus] kaimýnai Cs, C