- fīliātio
- filicātus
- filictum
- fīlietās
- fīliola
- fīliolus
- fīlius
- filix
- fīlum
- fimbria
- fimbriātus
- fimētum
- fimum
- fimus
- fīnālis
- findo
- fingo
- fīniēns 1
- fīniēns 2
- fīnio
- fīnis
- fīnītē
- fīnitimī
- fīnitimus
- fīnītio
- fīnītor
- fīnītus
- fīnxī
- fīo
- fīrmāmen
- fīrmāmentum
- Fīrmānī
- Fīrmānus
- fīrmātor
- fīrmē
- Fīrmicus
- fīrmitās
- fīrmiter
- fīrmitūdo
- fīrmo
- Fīrmum
- fīrmus
- fiscālis
- fiscella
- fiscina
- fiscus
- fissilis
- fissio
- fissum
- fissūra
- << >>
- fīnīti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Kończenie, końcá czynienie. Finitio. vide Dokonánie.
-
- Kuzavinis 2007
- fīnīti|o, ōnis f [fīnio] 1. atribójimas, rìbos Vi;2. apibrėžìmas Q; taisỹklė Co;3. (už)baigìmas Vi; pabaigà, gãlas Vlg
- fīnīti|o, ōnis f [fīnio]