- imparitās
- impariter
- imparticipābilis
- imparticipātus
- impartio
- impassibilis
- impassibilitās
- impāstus
- impatibilis
- impatiēns
- impatienter
- impatientia
- impavidē
- impavidus
- impeccābilis
- impedīmentum
- impedio
- impedītio
- impedito
- impedītus
- impēgī
- impello
- impendeo
- impendī
- impendiō
- impendium
- impendo
- impenetrābilis
- impēnsa
- impēnsē
- impēnsō
- impēnsus
- imperātīvus
- imperātor
- imperātōrius
- imperātrīx
- imperātum
- imperceptus
- imperco
- impercussus
- imperditus
- imperfectē
- imperfectio
- imperfectus
- imperfossus
- imperiālis
- imperiōsē
- imperiōsus
- imperītē
- imperītia
- imperito
- imperītus
- imperium
- imperjūrātus
- impermissus
- impero
- imperpetuus
- impersōnālis
- imperspicuus
- imperterritus
- impertinēns
- impertio
- impertior
- imperturbātus
- impervius
- impes
- impetibilis
- impetīginōsus
- impetīgo
- impeto
- impetrābilis
- impetrātio
- impetrātus
- impetrio
- impetro
- impetuōsē
- impetuōsus
- impetus
- impexus
- impiē
- impietās
- impiger
- impigrē
- impigritās
- impilia
- impingo
- impio
- impium
- impius 1
- impius 2
- implācābilis
- implācābilitās
- implācābiliter
- implācātus
- implacidus
- implānus
- implecto
- impleo
- implētor
- implexī
- implexus 1
- >>
- imperit|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBBA (4)
- Jokantas 1936
imperito 1 [intens. iš impero] a) trans. įsakinėti aliquid; *aequam rem.b) intr. turėti savo valdžioje, valdyti, viešpatauti superbe avareque imperitatum victis esse L; oppido L; *equis.
- Kuzavinis 2007
- imperit|o, āre, āvī, ātum [int. iš impero] 1. vt įsakinė́ti (aliquid H, T);2. vi valdýti; viešpatáuti; vadováuti (magnīs legiōnibus H); ~āre equīs H valdýti árklius
- imperit|o, āre, āvī, ātum [int. iš impero]