- improperātus
- impropero
- impropria
- impropriē
- improprietās
- improprius
- imprōsperē
- imprōsperus
- imprōtēctus
- imprōvidē
- imprōvidentia
- imprōvidus
- imprōvīsō
- imprōvīsum
- imprōvīsus
- imprūdēns
- imprūdenter
- imprūdentia
- impūber
- impūberēs
- impūbēs 1
- impūbēs 2
- impūbis
- impudēns
- impudenter
- impudentia
- impudīcē
- impudīcitia
- impudīcus
- impugnātio
- impugno
- impulī
- impulsio
- impulsor
- impulsus 1
- impulsus 2
- impūne
- impūnis
- impūnitās
- impūnītē
- impūnītus
- impūrātus 1
- impūrātus 2
- impūrē
- impūritās
- impūro
- impūrus
- imputātus
- imputo
- īmulus
- << >>
- impudīc|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LBLL (4)
- Jokantas 1936
im-pudīcus 3 (adv. -ē) su comp. (P) ir sup. ištvirkęs, neskaistus, negėdingas homo, mulier, domus; impudicior osculando P.
- Kuzavinis 2007
- impudīc|ē adv. [impudīcus] vėl. begė́diškai, nešvánkiai, nepadõriai (vīvere Eu)