- inamoenus
- ināne
- ināniae
- inanimātus
- inānīmentum
- inanimus
- inānio
- inānis
- inānitās
- ināniter
- inapparātio
- inaquōsus
- inarātus
- inārdēsco
- inārēsco
- inargentātus
- inargūtē
- Īnarimē
- inārsī
- inartificiālis
- ināruī
- inassuētus
- inattenuātus
- inaudāx
- inaudio
- inaudītus 1
- inaudītus 2
- inaugurātio
- inaugurātō
- inauguro
- inaurātio
- inaurēs
- inaurītus
- inauro
- inauspicātō
- inauspicātus
- inausus
- inb-
- incaeduus
- incalēsco
- incalfacio
- incallidē
- incallidus
- incaluī
- incandēsco
- incānēsco
- incantātio
- incantātor
- incanto
- incānuī
- incānus
- incapābilis
- incapācitās
- incapāx
- incapistro
- incarnātio
- incarnātus
- incarno
- incarnor
- incassum
- incastīgātus
- incautē
- incautēla
- incautus
- incēdo
- inceleber
- incelebrātus
- incēnātus
- incendī
- incendiārius 1
- incendiārius 2
- incendium
- incendo
- incēno
- incēnsio
- incēnsor
- incēnsum
- incēnsus 1
- incēnsus 2
- incentīvum
- incentor
- incēpī
- inceptio
- incepto
- inceptor
- inceptum
- inceptus 1
- inceptus 2
- incerniculum
- incerno
- incēro
- incertē
- incertitūdo
- incerto 1
- incertō 2
- incertum
- incertus
- incessābilis
- incessāns
- incessanter
- incessī
- >>
- incān|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
incānus 3 [incanesco] visai žilas homo P, †caput.
- Kuzavinis 2007
- incān|us, a, um adj. [1. in + cānus] 1. pražìlęs, visái žìlas (caput Su); pabãlęs, išbãlęs (labra O);2. prk. sẽnas; saecula ~a Ct seníeji ámžiai, žilà senóvė
- incān|us, a, um adj. [1. in + cānus]