- inaquōsus
- inarātus
- inārdēsco
- inārēsco
- inargentātus
- inargūtē
- Īnarimē
- inārsī
- inartificiālis
- ināruī
- inassuētus
- inattenuātus
- inaudāx
- inaudio
- inaudītus 1
- inaudītus 2
- inaugurātio
- inaugurātō
- inauguro
- inaurātio
- inaurēs
- inaurītus
- inauro
- inauspicātō
- inauspicātus
- inausus
- inb-
- incaeduus
- incalēsco
- incalfacio
- incallidē
- incallidus
- incaluī
- incandēsco
- incānēsco
- incantātio
- incantātor
- incanto
- incānuī
- incānus
- incapābilis
- incapācitās
- incapāx
- incapistro
- incarnātio
- incarnātus
- incarno
- incarnor
- incassum
- incastīgātus
- incautē
- incautēla
- incautus
- incēdo
- inceleber
- incelebrātus
- incēnātus
- incendī
- incendiārius 1
- incendiārius 2
- incendium
- incendo
- incēno
- incēnsio
- incēnsor
- incēnsum
- incēnsus 1
- incēnsus 2
- incentīvum
- incentor
- incēpī
- inceptio
- incepto
- inceptor
- inceptum
- inceptus 1
- inceptus 2
- incerniculum
- incerno
- incēro
- incertē
- incertitūdo
- incerto 1
- incertō 2
- incertum
- incertus
- incessābilis
- incessāns
- incessanter
- incessī
- incesso
- incessus 1
- incessus 2
- incestē
- incestificus
- incesto
- incestum
- incestus 1
- incestus 2
- inchoātio
- inchoātīvus
- >>
- incaut|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Sirvydas 1642
-
Nieoſtroźnie, Imprudenter, incircumſpectè, improuidè, incautè. Be apiwayzdos, ne ſargiey.
-
- Jokantas 1936
- in-cautus 3 (adv. -ē) su comp. a) act. neatsargus, neapdairus, neapgalvojąs, be rūpesčio demonstrant hominem incautum de medio tolli posse; praeparati incautos aggrediuntur L; i. ab rebus secundis neturįs rūpesčio, kadangi laimingas; su gen. *non i. futuri.b) pass. nesaugus, netikras, ne be pavojaus incautos agros invasit S; quod neglexeris, i. atque apertum habeas L.
- Kuzavinis 2007
- incaut|ē adv. [incautus] (comp. ~ius Cs, sup. ~issimē Au) neatsargiaĩ, neapdairiaĩ C; nerūpestìngai, neapgalvótai PJ