- inclutus
- incoāctus
- incoctilia
- incoctus 1
- incoctus 2
- incōgitābilis
- incōgitāns
- incōgitantia
- incōgitātus
- incōgito
- incōgnitus
- incōgnōscibilis
- incōgnōsco
- incohātus
- incohibilis
- incoho
- incoinquinātus
- incola
- incolentēs
- incolo
- incolumis
- incolumitās
- incomitātus
- incommeābilis
- incommendātus
- incommodātio
- incommodē
- incommodesticus
- incommoditās
- incommodo
- incommodum
- incommodus
- incommūtābilis
- incomparābilis
- incompertus
- incomplētus
- incompositē
- incompositus
- incomprehēnsibilis
- incōmptus
- inconcessus
- inconcilio
- inconcinnē
- inconcinnitās
- inconcinniter
- inconcinnus
- inconcitus
- inconcussus
- incondemnātus
- inconditē
- << >>
- incommod|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLBL (4)
- Sirvydas 1642
-
Kłuſam, kłuſam ſię. Incommodè vel inuitus equito. - Nie ná rękę, Incommodè, perincõmodè. Ne parunku.
-
- Jokantas 1936
- in-commodus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. nepatogus, neparankus, nemalonus, apsunkinąs iter, colloquium, res, bellum; i. valetudo nesveikata; non i. voce L be nemalonaus žodžio.
- Kuzavinis 2007
- incommod|ē adv. [incommodus] (comp. ~ius C, sup. ~issimē C) 1. nepatõgiai; nelaikù (venīre C);2. nesėkmìngai, nelaimìngai (nāvigāre C)
- incommod|ē adv. [incommodus] (comp. ~ius C, sup. ~issimē C)