- indicātio
- indicātīvus 1
- indicātīvus 2
- indicātūra
- indīcēns 1
- indīcēns 2
- indicium
- indicīva
- indicīvus
- indico 1
- indīco 2
- indīctio
- indīctiōnālis
- indīctīvus
- indictum
- indictus 1
- indictus 2
- Indicum
- Indicus
- indidem
- indidī
- indifferēns
- indifferenter
- indifferentia
- indigena
- indigēns
- indigentēs
- indigentia
- indigenus
- indigeo
- indiges 1
- indiges 2
- indīgestibilis
- indīgestus
- indīgnābundē
- indīgnābundus
- indīgnāns
- indīgnātio
- indīgnātiuncula
- indīgnē
- indīgnitās
- indīgnor
- indīgnus
- indigus
- indīligēns
- indīligenter
- indīligentia
- indipīsco
- indipīscor
- indīrēctus
- << >>
- indigen|a, ae m, f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji arba moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Náſzyniec. Noſtras, indigena. Muſiſzkis. - Rodźic z tąd, tuteczny. Indigena, oriundus hinc. Ciagimis, ćiabuwis.
- Tameczny, Indidem, indigena illius loci, Ti eſſus, ti gimis.
- Tuteczny, Indigena huius loci. ćiabuwis.
-
- Jokantas 1936
- indigena, ae m f [indu = in; gigno] to krašto, čionykštis, vietinis, čiabuvis; subst. non indigenas, sed advenas Italiae cultores L.
- Kuzavinis 2007
- indigen|a, ae m, f [indu + geno] čiãbuvis, čiãgimis, viẽtinis gyvéntojas L, J