- indissolūbilis
- indistīnctus
- inditus
- indīviduitās
- indīviduum
- indīviduus
- indīvīsibilis
- indīvīsus
- indīxī
- indo
- indocilis
- indoctē
- indoctus
- indolēns
- indolentia
- indolēs
- indolēsco
- indomābilis
- indomitus
- indormio
- indōtātus
- indu
- indubitābilis
- indubitanter
- indubitātē
- indubitātus
- indubito
- indubius
- indūco
- inductio
- inductus 1
- inductus 2
- indūcula
- induī
- indulgēns
- indulgenter
- indulgentia
- indulgeo
- indulsī
- indultor
- indultus 1
- indultus 2
- indūmentum
- induo
- induperātor
- indūrēsco
- indūro
- indūruī
- Indus 1
- Indus 2
- << >>
- indubit|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBBA (4)
- Jokantas 1936
in-dubito 1 abejoti kuo rei alicui; *viribus tuis.
- Kuzavinis 2007
- indubit|o, āre vi [1. in + dubito] abejóti; nepasitikė́ti; ~āre suīs vīribus V nepasitikė́ti sàvo jėgomìs