- ingrātificus
- ingrātiīs
- ingrātīs
- ingrātitūdo
- ingrātus
- ingravātē
- ingravātio
- ingravēsco
- ingravo
- ingredior
- ingressio
- ingressus 1
- ingressus 2
- ingruo
- inguen
- ingurgito
- ingustābilis
- ingustātus
- inhabilis
- inhabilitās
- inhabitābilis
- inhabitantēs
- inhabito
- inhaereo
- inhaerēsco
- inhaesī
- inhaesus
- inhālo
- inhiātio
- inhibeo
- inhibitio
- inhio
- inhonestāmentum
- inhonestē
- inhonesto
- inhonestus
- inhonōrātus
- inhonōro
- inhonōrus
- inhorreo
- inhorrēsco
- inhospitālis
- inhospitālitās
- inhospitus
- inhūmānē
- inhūmānitās
- inhūmāniter
- inhūmānus
- inhūmātus
- inhūmigo
- << >>
- inhaerēsc|o, ere; inhaesī, inhaesum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: BLLA (4)
- Sirvydas 1642
-
Vlnąć ábo vlgnąć, Hæſito, in luto, inhæreſco. Nuklimpſtu. - więznę, vwięznąć, zawięznąć. Inhæreo, inhæreſco, implicor. Ikluwu, iklimpſtu.
-
- Jokantas 1936
- in-haerēsco, haesī, haesūrus 3 užkliuvus prikibti, pakibti, prilipti, riogsoti in sordibus; *dextram amplexus inhaesit; trop. penitus in mentibus įstrigti.
- Kuzavinis 2007
- inhaerēsc|o, ere; inhaesī, inhaesum vi [inch. iš inhaereo] 1. užsikabìnti, prikìbti, prilìpti; riogsóti (in aliquā rē C; alicuī reī O);2. prk. įstrìgti (penitus in mentibus C)
- inhaerēsc|o, ere; inhaesī, inhaesum vi [inch. iš inhaereo]