- inquiētātio
- inquiētātor
- inquiēto
- inquiētūdo
- inquiētus
- inquilīnus
- inquināmentum
- inquinātē
- inquinātio
- inquinātus
- inquino
- inquio
- inquīro
- inquīsītē
- inquīsītio
- inquīsītor
- inquīsītus 1
- inquīsītus 2
- inquīsīvī
- inquit
- inr-
- īnsalūber
- īnsalūbris
- īnsalūtātus
- īnsānābilis
- īnsānē
- īnsānia
- īnsānio
- īnsānitās
- īnsānus
- īnsatiābilis
- īnsatiābilitās
- īnsatiābiliter
- īnsatietās
- īnsaturābilis
- īnsaturābiliter
- īnscendo
- īnscēnsio
- īnscēnsus 1
- īnscēnsus 2
- īnsciēns
- īnscienter
- īnscientia
- īnscītē
- īnscītia
- īnscītus
- īnscius
- īnscrībo
- īnscrīptio
- īnscrīptus 1
- << >>
- īnsānābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLLBB (5)
- Sirvydas 1642
-
Nieuleczyſty. Inſanabilis, immedicabilis. Ne izgidźiamas.
-
- Jokantas 1936
- īn-sānābilis, e su comp. neišgydomas morbus; trop. nepataisomas.
- Kuzavinis 2007
- īnsānābil|is, e adj. [2. in + sānābilis] (comp. ~ior C) 1. nepagýdomas, neišgýdomas (morbus C);2. prk. nepataĩsomas (contumēlia C); nenumalšìnamas (dolor PM)
- īnsānābil|is, e adj. [2. in + sānābilis] (comp. ~ior C)