- īnsaturābilis
- īnsaturābiliter
- īnscendo
- īnscēnsio
- īnscēnsus 1
- īnscēnsus 2
- īnsciēns
- īnscienter
- īnscientia
- īnscītē
- īnscītia
- īnscītus
- īnscius
- īnscrībo
- īnscrīptio
- īnscrīptus 1
- īnscrīptus 2
- īnsculpo
- īnsculptus
- īnsecābilis
- īnseco
- īnsecta
- īnsectanter
- īnsectātio
- īnsectātor
- īnsector
- īnsectus
- īnsecuī
- īnsecūtio
- īnsecūtor
- īnsecūtus
- īnsēdābiliter
- īnsēdātus
- īnsēdī
- īnsegestus
- īnsemel
- īnsēmino
- īnsenēsco
- īnsēnsibilis
- īnsēnsibilitās
- īnsēnsilis
- īnsenuī
- īnsēparābilis
- īnsepultus
- īnsequenter
- īnsequor
- īnserēnus
- īnsero 1
- īnsero 2
- īnserpo
- << >>
- īnsectāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
pogonia, De perſonis. Fugitiuarius, venator & inſectator fugitiuorum. Waykitoias.
-
- Jokantas 1936
- īnsectātor, ōris m [insector] persekiotojas, priešas plebis L; trop. peikėjas †vitiorum.
- Kuzavinis 2007
- īnsectāt|or, ōris m [īnsector] 1. pérsekiotojas; engė́jas (plēbis L);2. prk. išjuokė́jas; peikė́jas (vītiōrum Q)
- īnsectāt|or, ōris m [īnsector]