- īnsimulātio
- īnsimulātor
- īnsimulo
- īnsincērus
- īnsinuātio
- īnsinuo
- īnsipidus
- īnsipiēns
- īnsipienter
- īnsipientia
- īnsipio
- īnsisto
- īnsitio
- īnsitīvus
- īnsitor
- īnsitum
- īnsitus
- īnsociābilis
- īnsōlābiliter
- īnsōlātor
- īnsolēns
- īnsolenter
- īnsolentia
- īnsolēsco
- īnsolidus
- īnsolitus
- īnsōlo
- īnsolūbilis
- īnsolūbiliter
- īnsomnia
- īnsomnis
- īnsomnium 1
- īnsomnium 2
- īnsonāns 1
- īnsonāns 2
- īnsono
- īnsōns
- īnsonuī
- īnsōpītus
- īnspectio
- īnspecto
- īnspector
- īnspectus 1
- īnspectus 2
- īnspērābilis
- īnspērāns
- īnspērātē
- īnspērātō
- īnspērātus
- īnspergo
- << >>
- īnsolēsc|o, ere
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LBLA (4)
- Sirvydas 1642
-
Roſpuſtnie źyię, Inſoleſco, plus æquo audeo, inſolẽter me gero, Pałodau.
-
- Jokantas 1936
- īnsolēsco 3 [insolens] eiti išdidyn, išpuikti, pasipūsti †rebus secundis.
- Kuzavinis 2007
- īnsolēsc|o, ere vi [2. in + soleo] 1. eĩti išdidỹn, išpuĩkti, pasipū̃sti S, T;2. prk. péržengti rìbą; stiprė́ti (vōx Ter); storė́ti (uterus Hi)
- īnsolēsc|o, ere vi [2. in + soleo]