- īnstabiliter
- īnstāns 1
- īnstāns 2
- īnstanter
- īnstantia 1
- īnstantia 2
- īnstar
- īnstaurātio
- īnstaurātīvus
- īnstaurātor
- īnstauro
- īnsterno
- īnstīgātio
- īnstīgātor
- īnstīgātrīx
- īnstīgo
- īnstīllātio
- īnstīllo
- īnstimulātor
- īnstimulo
- īnstīnctor
- īnstīnctus 1
- īnstīnctus 2
- īnstinguo
- īnstipulor
- īnstita
- īnstitī
- īnstitio
- īnstitor
- īnstitōrium
- īnstitōrius
- īnstitrīx
- īnstituo
- īnstitūtio
- īnstitūtor
- īnstitūtum
- īnstitūtus
- īnsto
- īnstrāgulum
- īnstrātum
- īnstrātus 1
- īnstrātus 2
- īnstrāvī
- īnstrēnuē
- īnstrēnuus
- īnstrepo
- īnstringo
- īnstrūctē
- īnstrūctio
- īnstrūctor
- << >>
- īnstipul|or, ārī, ātus sum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LBBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Kontráktuię, kõtrákt czynię, vmawiã ſię zkẽ o co. Stipulor, inſtipulor. Suderu ape ku, ſukałbu, ſuutarmy[ſutarmy] darau.
-
- Kuzavinis 2007
- īnstipul|or, ārī, ātus sum dep. vt [1. in + stipulor] susitar̃ti, sulýgti, suderė́ti (vīgintī minās Pl)