- īnsūdo
- īnsuēfactus
- īnsuēsco
- īnsuētus 1
- īnsuētus 2
- insuēvī
- īnsufficiēns
- īnsufficientia
- īnsula
- īnsulānus
- īnsulārius
- īnsulsē
- īnsulsitās
- īnsulsus
- īnsultātio
- īnsulto
- īnsultūra
- īnsultus
- īnsum
- īnsūmo
- īnsūmptio
- īnsuo
- īnsuper 1
- īnsuper 2
- īnsuperābilis
- īnsurgo
- īnsuspicābilis
- īnsustentābilis
- īnsusurrātio
- īnsusurro
- īnsūtus 1
- īnsūtus 2
- īntābēsco
- intāctilis
- intāctus 1
- intāctus 2
- intāminātus
- intēctus 1
- intēctus 2
- integellus
- integer
- integimentum
- intego
- integrālis
- integrāsco
- integrātio
- integrātor
- integrē
- integrī
- integritās
- << >>
- īnsuperābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBBLBB (6)
- Sirvydas 1642
-
Nieprzebyty. Jnſuperabilis mons, imperuius, incommeabilis, impeditus. Nepereiamas. - Niezwyćięźony, Inuictus, inſuperabilis, inexpugnabilis. Neiweykiamus, ne pargalimas.
-
- Jokantas 1936
- īn-superābilis, e a) nepereinamas Alpium transitus L, via L.b) nenugalimas *genus insuperabile bello; fatum neišvengiamas.
- Kuzavinis 2007
- īnsuperābil|is, e adj. [2. in + superābilis] 1. nepéreinamas (Alpēs L);2. nenùgalimas, neįveĩkiamas (genus bellō V); fātum ~e O neišvéngiamas likìmas; morbus ~is Ce neišgýdoma ligà
- īnsuperābil|is, e adj. [2. in + superābilis]