- intervolito
- intervorto
- intervulsī
- intervulsus
- intestābilis
- intestātus
- intestīnum
- intestīnus 1
- intestīnus 2
- intēxī
- intexo
- intextus 1
- intextus 2
- intibum
- intimātor
- intimē
- intimus 1
- intimus 2
- intīnctus 1
- intīnctus 2
- intingo
- intolerābilis
- intolerābiliter
- intolerandus
- intolerāns
- intoleranter
- intolerantia
- intollo
- intono
- intōnsus
- intonuī
- intorqueo
- intortus
- intrā 1
- intrā 2
- intrābilis
- intractābilis
- intractātus
- intraho
- intrānsitīvus
- intrāxī
- intremīsco
- intremo
- intremuī
- intremulus 1
- intremulus 2
- intrepidē
- intrepidus
- intrīco
- intrīnsecus
- << >>
- intoler|āns, antis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: LBBL (4)
- Jokantas 1936
in-tolerāns, antis (adv. -anter) su comp. ir sup. [ptc. iš tolero] a) act. negalįs, nepajėgiąs pakęsti laboris L; †vir aequalium i. nekantrus su; intoleranter dolere.b) pass. nepakenčiamas alicui; servitus victis; †subiectis intolerantior; intolerantius insequi smarkiau.
- Kuzavinis 2007
- intoler|āns, antis adj. [2. in + tolerāns] (comp. ~antior T, sup. ~antissimus L) 1. nepàkeliantis, nepakeñčiantis (aestūs L); nepakantùs (aequālium T);2. nepakeñčiamas (servitus alicuī T)
- intoler|āns, antis adj. [2. in + tolerāns] (comp. ~antior T, sup. ~antissimus L)