- irretortus
- irreverēns
- irreverenter
- irreverentia
- irrevocābilis
- irrevocābiliter
- irrevocandus
- irrevocātus
- irrīdeo
- irrīdiculē
- irrīdiculum
- irrigātio
- irrigātor
- irrigo
- irriguum
- irriguus
- irrīsī
- irrīsio
- irrīsor
- irrīsus 1
- irrīsus 2
- irrītābilis
- irrītābilitās
- irrītāmen
- irrītāmentum
- irrītātio
- irrītātor
- irrīto
- irritum
- irritus
- irrōborāsco
- irrogātio
- irrogo
- irrōro
- irrubēsco
- irrūcto
- irrūmātio
- irrūmātor
- irrūmo
- irrumpo
- irruo
- irrūpī
- irruptio
- irruptus 1
- irruptus 2
- Īrus
- is
- Isaacus
- Īsaeus
- īsagōgē
- << >>
- irrītāment|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLLLB (5)
- Sirvydas 1642
-
pobudká, podnietá. trop: Incitamentum, irritamentum, inuitamentum. paśiundimas.
-
- Jokantas 1936
- irrītāmentum, ī n [irrito] erzinimo būdas, erzinimo priemonė omnibus irritamentis animos militum acuebat L kiršino; certaminum L; *malorum skatinimas prie bloga.
- Kuzavinis 2007
- irrītāment|um, ī n [irrīto] dirgìklis, skatulỹs, paskatà (libīdinum T); ~a malōrum O blõgio pãskatos; omnibus ~īs īrās mīlitum acuēbat L visókiais bū̃dais kìršino kareiviùs