- irrāsus 1
- irratiōnābilis
- irratiōnābilitās
- irratiōnālis
- irraucēsco
- irreligātus
- irreligiōsē
- irreligiōsus
- irremeābilis
- irremediābilis
- irremissē
- irreparābilis
- irrepertus
- irrēpo
- irreprehēnsibilis
- irreprehēnsus
- irrēpsī
- irrēptus
- irrequiētus
- irresectus
- irresolūtus
- irrētio
- irretortus
- irreverēns
- irreverenter
- irreverentia
- irrevocābilis
- irrevocābiliter
- irrevocandus
- irrevocātus
- irrīdeo
- irrīdiculē
- irrīdiculum
- irrigātio
- irrigātor
- irrigo
- irriguum
- irriguus
- irrīsī
- irrīsio
- irrīsor
- irrīsus 1
- irrīsus 2
- irrītābilis
- irrītābilitās
- irrītāmen
- irrītāmentum
- irrītātio
- irrītātor
- irrīto
- irritum
- irritus
- irrōborāsco
- irrogātio
- irrogo
- irrōro
- irrubēsco
- irrūcto
- irrūmātio
- irrūmātor
- irrūmo
- irrumpo
- irruo
- irrūpī
- irruptio
- irruptus 1
- irruptus 2
- Īrus
- is
- Isaacus
- Īsaeus
- īsagōgē
- īsagōgicus
- Īsaiās
- Isara
- isatis
- Isaurī
- Isauria
- Isauricus
- Isaurus
- ischia
- ischiacus
- ischiadicus
- ischias
- Īsēum
- Īsiacus
- Īsis
- Ismara
- Ismarius
- Ismarus
- Ismēnē
- Ismēnis
- Ismēnius
- Ismēnus
- Isocratēs
- Isocratēus
- Īsocratīus
- Isrāēl
- Isrāēlītae
- Isrāēlīticus
- Issa
- >>
- irrit|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Obracam co wniwecz. Redigo ad nihilum, ad vanum & irritum redigo. Iźgayśinu.
-
- Kuzavinis 2007
- irrit|um, ī n [irritus] nesėkmė̃; ad ~um cadere L nueĩti niẽkais; ad ~um redigere L niẽkais paver̃sti