- minitor
- minium
- mino
- Mīnōis
- Mīnōius
- minor 1
- minor 2
- minōrātio
- minōrēs
- Minōrica
- minōro
- Mīnōs
- Mīnōtaurus
- Mīnōus
- mintrio
- Minturnae
- Minturnēnsis
- Minucius 1
- Minucius 2
- minuī
- minuīsco
- minum-
- minuo
- minūrio
- minurrio
- minurritiōnēs
- minus 1
- minus 2
- minus 3
- minusculus
- minūtal
- minūtātim
- minūtātus
- minūtē
- minūtia
- minūtiēs
- minūtim
- minūtio
- minūtulus
- minūtus
- mīnxī
- Minyae
- Minyās
- Minyēias
- Minyēis
- Minyēius
- mīrābilia
- mīrābiliārius
- mīrābilis
- mīrābilitās
- mīrābiliter
- mīrābundus
- mīrāculōsē
- mīrāculōsus
- mīrāculum
- mīrandus
- mīrātio
- mīrātor
- mīrē
- mīrificē
- mīrificus
- mīrimodīs
- mīrio
- mirmillo
- mīror
- mīrum
- mīrus
- mīs
- miscellānea
- miscellāneus
- miscellus
- misceo
- miscīx
- miscuī
- misellus
- Mīsēna
- Mīsēnēnsis
- Mīsēnum
- Mīsēnus
- miser
- miserābilis
- miserābiliter
- miserandus
- miseranter
- miserātio
- miserātor
- miserē
- misereo
- misereor
- miserēsco
- miseria
- misericordia
- misericorditer
- misericors
- miseriter
- miseritūdo
- misero
- miseror
- miserulus
- mīsī
- missa
- >>
- mīrābil|iter
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLBBB (5)
- Sirvydas 1642
-
Dźiwnie. Admirabiliter, mirabiliter, mirum in modum, mirificè, mirè. Stebuklingay.
-
- Jokantas 1936
- mīrābilis, e (adv. -iter) su comp. [miror] a) nuostabus, nepaprastas, keistas mirabile dictu; m. est, quam non multum differat; subst. mīrābilia, ium n nuostabios pažiūros, paradoksai.b) ypatingas, savotiškas mirabilem in modum; opus, facinora.
- Kuzavinis 2007
- mīrābil|iter adv. [mīrābilis] (comp. ~ius C) nuostabiaĩ, įstabiaĩ, nepaprastaĩ C, N