- multus
- Muluccha
- mūlus
- Mulviānus
- Mulvius 1
- Mulvius 2
- Mummius
- Mūnātius
- Munda
- mundānus 1
- mundānus 2
- mundātio
- mundātor
- mundātōrius
- mundātrīx
- mundātus
- mundē
- Mundēnsis
- mundiālis
- mundiāliter
- mundicīnae
- munditer
- munditia
- munditiēs
- mundo
- mundulē
- mundulus
- mundus 1
- mundus 2
- mūnerābundus
- mūnerālis
- mūnerārius
- mūnerātio
- mūnerigerulus
- mūnero
- mūneror
- mūnia
- mūniceps
- mūnicipālis
- mūnicipātim
- mūnicipium
- mūnificē
- mūnificentia
- mūnificus
- mūnīmen
- mūnīmentum
- mūnio
- mūnis
- mūnītē
- mūnītio
- mūnīto
- mūnītor
- mūnītus
- mūnus
- mūnusculum
- Mūnychia
- Mūnychius
- mūraena
- mūrālis
- Murcia
- murcidus
- mūrēna
- Mūrēna
- mūrēs
- mūrex
- Murgantia
- Murgantīnī
- Murgantīnus
- muria
- muriāticum
- muriāticus
- mūricīdus
- mūrilegium
- mūrīnus
- murmillo
- murmur
- murmurātio
- murmurātor
- murmuro
- murra 1
- murra 2
- murrātus
- murreus 1
- murreus 2
- murrinus 1
- murrinus 2
- murtētum
- murteus
- murtinus
- murtum
- murtus
- mūrus
- Mūs
- mūs
- Mūsa
- mūsaeum
- mūsaeus
- Mūsaeus
- mūsarāneus
- musca
- muscārium
- >>
- mūnīt|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
mūnīto 1 [intens. iš munio] tiesti kelią sibi viam prasiskinti.
- Kuzavinis 2007
- mūnīt|o, āre vt [int. iš mūnio] (kẽlią) tiẽsti C; ~āre sibi viam C prasiskìnti kẽlią