- obdūro
- obdūruī
- obdūxī
- obēdi-
- obedo
- obelia
- obeliscus
- obeo
- obequito
- oberro
- obēsitās
- obēso
- obesse
- obēsus
- obex
- obf-
- obfuī
- obg-
- obgannio
- obgero
- obhaereo
- obhaerēsco
- objaceo
- objicio
- objēcī
- objecta
- objectāculum
- objectāmentum
- objectātio
- objectio
- objecto
- objectus 1
- objectus 2
- objex
- obigito
- obīrāscor
- obīrātio
- obīrātus
- obiter
- obitus 1
- obitus 2
- objūrgātio
- objūrgātor
- objūrgātōrius
- objūrgito
- objūrgo
- oblanguēsco
- oblaqueo
- oblātio
- oblātor
- oblātrātio
- oblātrātor
- oblātrātrīx
- oblātro
- oblātus
- oblectāmen
- oblectāmentum
- oblectātio
- oblectātor
- oblectātōrius
- oblecto
- oblēnīmen
- oblēnio
- oblēvī
- oblīcus
- oblīdo
- obligāmentum
- obligātio
- obligātōrius
- obligātus
- obligo
- oblīmo
- oblinio
- oblinītio
- oblino
- oblīquē
- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- >>
- oblātrāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: ALLBA (5)
- Kuzavinis 2007
- oblātrāti|o, ōnis f [oblātro] vėl. 1. aplojìmas Hi;2. prk. aprėkìmas, išplūdìmas Hi
- oblātrāti|o, ōnis f [oblātro] vėl.