- oblātrātio
- oblātrātor
- oblātrātrīx
- oblātro
- oblātus
- oblectāmen
- oblectāmentum
- oblectātio
- oblectātor
- oblectātōrius
- oblecto
- oblēnīmen
- oblēnio
- oblēvī
- oblīcus
- oblīdo
- obligāmentum
- obligātio
- obligātōrius
- obligātus
- obligo
- oblīmo
- oblinio
- oblinītio
- oblino
- oblīquē
- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- << >>
- Kuzavinis 2007
- oblin|o, ere; lēvī, litum vt [ob + lino] 1. aptèpti (cerussā malās Pl); įtrìnti (aliquem unguentīs C);2. ištrìnti; užbraũkti, užtèpti (verbum AG);3. užpìldyti, pripìldyti (villam aliquā rē Vr); apkráuti (dīvitiīs H);4. prk. ter̃šti, dérgti, kõneveikti (aliquem H)
- oblin|o, ere; lēvī, litum vt [ob + lino]