- oblectātōrius
- oblecto
- oblēnīmen
- oblēnio
- oblēvī
- oblīcus
- oblīdo
- obligāmentum
- obligātio
- obligātōrius
- obligātus
- obligo
- oblīmo
- oblinio
- oblinītio
- oblino
- oblīquē
- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- << >>
- oblitterāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: ALBLBA (6)
- Sirvydas 1642
-
Wyćieránie ſię, wytarćie. Detritus, obliteratio. Iźdilimas.
-
- Jokantas 1936
- †oblitterātio, ōnis f [oblittero] užmiršimas.
- Kuzavinis 2007
- oblitterāti|o, ōnis f [oblittero] 1. ištrynìmas, išbraukìmas PM;2. prk. užmiršìmas, užmarštìs PM, A
- oblitterāti|o, ōnis f [oblittero]