- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- obnoxiōsus
- obnoxius
- obnūbilo
- obnūbilus
- obnūbo
- obnūntiātio
- obnūntio
- obnūpsī
- obnūptus
- << >>
- obloqu|or, ī; locūtus sum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: ABB (3)
- Susiję: oblocūtus
- Kuzavinis 2007
- obloqu|or, ī; locūtus sum dep. vi [ob + loquor] 1. prieštaráuti, priešgyniáuti, atsikir̃sti, oponúoti; pértraukti kal̃bą (alicuī Pl, C);2. bárti, plū́sti, peĩkti Ct;3. poet. añtrinti (dainuojant pritarti); ~ī numerīs septem V akompanúoti septynstygè lyrà
- obloqu|or, ī; locūtus sum dep. vi [ob + loquor]