- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- obnoxiōsus
- obnoxius
- obnūbilo
- obnūbilus
- obnūbo
- obnūntiātio
- obnūntio
- obnūpsī
- obnūptus
- oboediēns
- oboedienter
- << >>
- oblūct|or, ārī, ātus sum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: ALB (3)
- Jokantas 1936
ob-luctor 1 rungtis, kovoti su kuo, stengtis prieš ką †flumini, undae; trop. †difficultatibus, †oblivioni.
- Kuzavinis 2007
- oblūct|or, ārī, ātus sum dep. vi [ob + lūctor] príešintis, kovóti (su kuo) V, CR