- occallēsco
- occano
- occanto
- occāsio
- occāsiuncula
- occāsus 1
- occāsus 2
- occātio
- occātor
- occavus
- occecinī
- occēdo
- occento
- occentus
- occēpī
- occepto
- occeptus
- occessī
- occidēns 1
- occidēns 2
- occīdēns 3
- occidentālis
- occīdī 1
- occidī 2
- occīdio
- occīdo 1
- occido 2
- occiduus
- occillo
- occino
- occipio
- occipitium
- occiput
- occīsio
- occīsor
- occīsus
- occlāmito
- occlūdo
- occlūsus
- occo
- occoepī
- occrēsco
- occubitus 1
- occubitus 2
- occubo
- occubuī
- occucurrī
- occulco
- occulo
- occultātē
- occultātio
- occultātor
- occultātus
- occultē
- occultim
- occulto 1
- occultō 2
- occultum
- occultus
- occuluī
- occumbo
- occupātio
- occupātus
- occupo
- occurro
- occursāculum
- occursātio
- occursio
- occursito
- occurso
- occursus 1
- occursus 2
- Ōceanicus
- Ōceanis
- Ōceanītis
- Ōceanus
- Ocella
- ocellātī
- ocellātus
- ocellulus
- ocellus
- Ocelum
- ōchra
- Ōchus
- ōcimum
- ōcior
- ōcissimus
- ōciter
- ocliferius
- Ocnus
- ocrea
- ocreātus
- Ocriculānī
- Ocriculānus
- Ocriculum
- octachordos
- octagōnos
- octagōnum
- octangulus
- octāns
- octaphorum
- >>
- occultāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLBA (5)
- Jokantas 1936
occultātio, ōnis f [occulto] slėpimas, laikymas slapta ferae quaedam se occultatione tutantur.
- Kuzavinis 2007
- occultāti|o, ōnis f [1. occulto] 1. slėpìmas; slãpstymas C; cūjus reī nūlla est ~o Cs tõ nuslė̃pti niẽkaip negãlima;2. ret. nutylė́jimas Cor
- occultāti|o, ōnis f [1. occulto]