- Oenōtrius
- Oenōtrus
- oenus
- oestrus
- oesus
- oesypum
- Oeta
- Oetaeus
- of-
- ofella
- offa
- offarcinātus
- offarius
- offātim
- offēcī
- offectus
- offēndiculum
- offendo
- offēnsa
- offensātor
- offēnsio
- offēnsiuncula
- offēnso
- offēnsor
- offēnsus 1
- offēnsus 2
- offerentia
- offero
- offertōrium
- offerumentae
- officiālis 1
- officiālis 2
- officīna
- officīnātor
- officio
- officiōsē
- officiōsitās
- officiōsus
- officium
- offīgo
- offīrmātē
- offīrmātio
- offīrmātus
- offīrmo
- offīxī
- offīxus
- offla
- offlecto
- offrēnātus
- offūcia
- << >>
- 1. offēns|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Susiję: offendo
- Jokantas 1936
offēnsus 3 su †comp. [ptc. iš offendo]
a) įžeistas, pasipiktinęs, supykęs propter eas res fuerant tibi offensi; offensa in eum militum voluntate N kaip tik kareivių nusistatymas imdavo prieš jį reikštis.b) sukeliąs nepasitenkinimą, nekenčiamas, bjaurus, nemalonus ordo senatorius; civibus suspectus tam graviter atque offensus; populo nos offensi invisique fuimus.
- Kuzavinis 2007
- 1. offēns|us, a, um 1. part. perf. iš offendo;2. adj. (comp. ~ior C)1) į̃žeistas, užgáutas; suérzintas, pasipìktinęs, supỹkęs C, N;2) nekeñčiamas; bjaurùs, nemalonùs (alicuī S)
- 1. offēns|us, a, um