- Oeēnsēs
- Oenēis
- Oenēus 1
- Oeneus 2
- Oenidēs
- Oenomāus
- Oenōnē
- oenophorum
- Oenopia
- Oenopiōn
- Oenopius
- oenothēra
- Oenōtria
- Oenōtrius
- Oenōtrus
- oenus
- oestrus
- oesus
- oesypum
- Oeta
- Oetaeus
- of-
- ofella
- offa
- offarcinātus
- offarius
- offātim
- offēcī
- offectus
- offēndiculum
- offendo
- offēnsa
- offensātor
- offēnsio
- offēnsiuncula
- offēnso
- offēnsor
- offēnsus 1
- offēnsus 2
- offerentia
- offero
- offertōrium
- offerumentae
- officiālis 1
- officiālis 2
- officīna
- officīnātor
- officio
- officiōsē
- officiōsitās
- officiōsus
- officium
- offīgo
- offīrmātē
- offīrmātio
- offīrmātus
- offīrmo
- offīxī
- offīxus
- offla
- offlecto
- offrēnātus
- offūcia
- offūdī
- offuī
- offula
- offulgeo
- offundo
- offuscātio
- offusco
- offūsio
- offūsus
- oggannio
- oggero
- ōh
- ōhē
- oho
- oiei
- Oīleus 1
- Oīlēus 2
- Oīliadēs
- oinos
- Olbia
- Olbiensis
- olea
- oleāceus
- oleāgineus
- oleāginus
- oleāris
- oleārius 1
- oleārius 2
- Olearos
- oleaster
- oleātus
- oleitās
- Ōlenius
- olēns
- olentia
- olenticētum
- Ōlenus
- oleo
- >>
- officiōs|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBLB (5)
- Sirvydas 1642
-
Vczynny, Officioſus, Padarus, darus.
-
- Jokantas 1936
- officiōsus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. a) paslaugus, mandagus, malonus in aliquem; Lampsaceni in cives Romanos officiosi; officiose scribere; †officiosissime venit ad me.b) iš tarnybinės prievolės išeinąs, privalomas officiosi labores.
- Kuzavinis 2007
- officiōs|us, a, um adj. [officium] (comp. ~ior C, sup. ~issimus C) 1. paslaugùs, malonùs, prielankùs (in aliquem C); homo ~us C paslaugùs žmogùs;2. privãlomas, reĩkiamas (labor C)
- officiōs|us, a, um adj. [officium] (comp. ~ior C, sup. ~issimus C)