- ōsmen
- ōsor
- ossa
- Ossa
- Ossaeus
- osseus
- ossiculum
- ossifraga
- ossifragus 1
- ossifragus 2
- ossilāgo
- ossuārium
- ossuārius
- ossuculum
- ossuōsus
- ostendo
- ostēnsio
- ostēnsiōnālis
- ostēnsīvus
- ostēnsus
- ostentātio
- ostentātor
- ostentātrīx
- ostento
- ostentum
- ostentus 1
- ostentus 2
- ōsteum
- Ōstia
- ōstiāria
- ōstiārium
- ōstiārius 1
- ōstiārius 2
- ōstiātim
- Ōstiēnsis
- ōstiolum
- ōstium
- ostrea
- ostreum
- ostrifer
- ostrīnus
- Ostrogothī
- ostrum
- ōsus
- Otho
- Othōniānus
- Othryadēs
- Othrys
- ōtiolum
- ōtior
- << >>
- ostent|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
ostentum, ī n [ostendo] stebuklingas ženklas, pamėnas, stebuklas magnorum periculorum metus ex ostentis portenditur.
- Kuzavinis 2007
- ostent|um, ī n [ostendo] 1. pranašìngas žénklas, stebuklìngas reiškinỹs, stebùklas; ~a facere Su darýti stebuklùs;2. baidỹklė, pabáisa Ap, T
- ostent|um, ī n [ostendo]