- penetrātio
- penetro
- Pēnēus
- pēnicillum
- pēnicillus
- pēniculus
- pēnīnsula
- Pēnīnus
- pēnis
- penitē
- penitus 1
- penitus 2
- penna
- pennārium
- pennātus
- penniger
- Pennīnus
- pennipēs
- pennipotēns
- pennipotentēs
- pennula
- pēnsābilis
- pēnsātio
- pēnsātor
- pēnsilis
- pēnsio
- pēnsitātio
- pēnsito
- pēnso
- pēnsum
- pēnsūra
- pēnsus
- pentagōnum
- pentameter
- pentateuchum
- pentateuchus
- pentathlum
- pentathlus
- Pentēcostē
- Pentelicus mōns
- pentēris
- Penthesilēa
- Pentheus 1
- Penthēus 2
- Penthīdēs
- Pentrī
- penuārius
- pēnūria
- penus
- Peparēthus
- << >>
- pēnsil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Káretá, lektyká. Lectica, vehiculum penſile. łowa, patałas kuriami ſwetimi neſzdinaſi, ir weźimas kuriami muſiſzkiey waźineio. - Kłotká źelázna, Serra penſilis, vel mobilis. Spina.
- vwiśły, Pendulus, pẽſilis Karus, kabus, ſwirus.
- wiſzący, Pendulus, pẽſilis. Karus, pakabintas
- Roſztowánie mulárſkie, etc. Tabulatum pẽſile cæmentariorum, Pagrindimas darbi muloriu.
-
- Jokantas 1936
- pēnsilis, e [pendeo] kabąs, nukaręs me faciam pensilem P; *uva pakabinta, kad išdžiūtų; †horti Semiramidės kabantieji sodai.
- Kuzavinis 2007
- pēnsil|is, e adj. [pendeo] kãbantis; pakabìntas (ūva H); sē facere ~em Pl pasikárti; hortī ~ēs CR kãbantieji (Semiramidės) sõdai