- piscārius 1
- piscārius 2
- piscātio
- piscātor
- piscātōrius
- piscātrīx
- piscātus 1
- piscātus 2
- Piscēs
- pisceus
- pisciceps
- pisciculus
- piscīna
- piscīnārius
- piscis
- piscor
- piscōsus
- pisculentus
- Pisidae
- Pisidia
- Pīsistratidae
- Pīsistratus
- Pīso
- Pīsōniānus
- pissasphaltum
- pistillum
- pistillus
- pisto
- pistor
- Pistōriēnsis
- Pistōrium
- pistōrius
- pistrilla
- pistrīna
- pistrīnālis
- pistrīnēnsis
- pistrīnum
- pistrīx 1
- pistrīx 2
- pistus
- pīsum
- Pitanē
- pithēcium
- Pithēcūsae
- Pittacus
- Pitthēis
- Pitthēius
- Pitthēus 1
- Pittheus 2
- pītuīta
- pītuītāria
- pītuītōsus
- pitylisma
- pius
- pix
- plācābilis
- plācābilitās
- plācābiliter
- plācāmen
- plācāmentum
- plācātē
- plācātio
- plācātus
- placēns
- placenta
- placentia
- Placentia
- Placentīnī
- Placentīnus
- placeo
- placidē
- placiditās
- placidulē
- placidus
- placitum
- placitus
- plāco
- plāga 1
- plaga 2
- plaga 3
- plagella
- plagiārius
- plagiātor
- plagiātus
- plāgiger
- plāgigerulus
- plagio
- plāgipatida
- plagium
- plago
- plagōsus
- plagula
- Planasia
- planca
- Plancius
- plānctus 1
- plānctus 2
- Plancus
- plānē
- planētae
- planēticus
- >>
- pītuītāri|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLLBB (6)
- Kuzavinis 2007
- pītuītāri|a, ae f [pītuīta] 1. (sc. herba) žolė̃ (šalinanti gleives, lengvinanti atsikosėjimą) PM;2. vėl. anat. gleivìnė; glandula ~a posmegenìnė liaukà
- pītuītāri|a, ae f [pītuīta]