- proavītus
- proavus
- proba
- probābilis
- probābilitās
- probābiliter
- probātio
- probātīvus
- probātor
- probātus
- probē
- probitās
- probo
- proboscis
- probrōsē
- probrōsitās
- probrōsus
- probrum
- probus
- Prōc.
- Proca
- procācitās
- procāciter
- prōcancellārius
- Procās
- procātio
- procāx
- prōcēdo
- procella
- procello
- procellōsus
- procerēs
- prōcēritās
- prōcērus
- prōcessī
- prōcessio
- prōcessus 1
- prōcessus 2
- Prochyta
- prōcidentia
- prōcido
- prōciduus
- prōcīnctus 1
- prōcīnctus 2
- prōcingo
- prōclāmātio
- prōclāmātor
- prōclāmo
- Proclēs
- prōclīnātio
- prōclīno
- prōclīve 1
- prōclīve 2
- prōclīvis
- prōclīvitās
- prōclīviter
- prōclīvus
- Procnē
- proco
- procoetōn
- procomium
- Proconnēsius
- Proconnēsus
- prōcōnsul
- prōcōnsulāris
- prōcōnsulātus
- procor
- procotta
- prōcrāstinātio
- prōcrāstino
- prōcreātio
- prōcreātor
- prōcreātrīx
- prōcreo
- prōcrēsco
- Procris
- Procrūstēs
- prōcubitor
- prōcubitus
- prōcubo
- prōcubuī
- prōcubus
- prōcucurrī
- prōcūdo
- procul 1
- procul 2
- prōculcātio
- prōculcātor
- prōculcātus
- prōculco
- Proculējus
- Proculus
- prōcumbo
- prōcupīdo
- prōcūrātio
- prōcūrātiuncula
- prōcūrātor
- prōcūrātōrius
- prōcūrātrīx
- prōcūro
- prōcurro
- >>
- prōclīn|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Kuzavinis 2007
- prōclīn|o, āre, āvī, ātum vt [prō + *clīno] 1. paleñkti į̃ príekį, pakreĩpti (mare in haec lītora O);2. prk. pagreĩtinti baĩgtį Cs
- prōclīn|o, āre, āvī, ātum vt [prō + *clīno]