- pūrgāmen
- pūrgāmentum
- pūrgātio
- pūrgātīvus
- purgātor
- pūrgātōrium
- pūrgātōrius
- pūrgātus
- pūrgito
- pūrgo
- pūrificātio
- pūrificātor
- pūrifico
- pūritās
- pūriter
- purpura
- purpurārius
- purpurāsco
- purpurātus 1
- purpurātus 2
- purpureus
- purpurissātus
- purpurissum
- purpuro
- pūrulenta
- pūrulentātio
- pūrulentē
- pūrulentus
- pūrum
- pūrus
- pūs
- pūsa
- pusillanimis
- pusillanimitās
- pusillanimus
- pusillitās
- pusillulus
- pusillum
- pusillus
- pūsio
- pūsiola
- pustula
- pustulātus
- pustulōsus
- pūsus
- puta
- putāmen
- putātio 1
- putātio 2
- putātīvus
- putātor
- puteal
- puteālis
- puteārius
- pūteo
- Puteolānī
- Puteolānum
- Puteolānus
- Puteolī
- puter
- pūtēsco
- puteus
- pūtidē
- pūtiditās
- pūtidiusculus
- pūtidulus
- pūtidus
- putillus
- Putiphar
- pūtīsco
- puto 1
- puto 2
- pūtor
- pūtōrius
- putrēdo
- putrefacio
- putrefactus
- putrefīo
- putreo
- putrēsco
- putridus
- putris
- putror
- putruī
- pūtuī
- putus 1
- putus 2
- pycta
- Pydna
- Pydnaeī
- pȳga
- Pygmaeī
- Pygmaeus
- Pygmaliōn
- Pyladēs
- Pyladēus
- pylae
- Pylae
- Pylāicus
- Pylius 1
- Pylius 2
- >>
- putāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Obćinacz, Putator. Apkirteias.
-
- Jokantas 1936
- putātor, ōris m [1. puto] genėtojas *vitis.
- Kuzavinis 2007
- putāt|or, ōris m [1. puto] genė́tojas, apipjáustytojas (arborum Vr, Co, PM)