- rīctus
- rīcula
- rīdendus
- rīdeo
- rīdiculē
- rīdiculōsus
- rīdiculum
- rīdiculus 1
- rīdiculus 2
- rigēns
- rigeo
- rigēsco
- rigidē
- rigiditās
- rigido
- rigidus
- rigo
- Rigodūlum
- rigor
- riguī
- riguus 1
- riguus 2
- rīma
- rīmor
- rīmōsus
- rīmula
- ringor
- rīpa
- Rīpaeus
- rīpārius
- rīpula
- riscus
- rīsī
- rīsibilis
- rīsio
- rīsor
- rīsus 1
- rīsus 2
- rītē
- rītuālis
- rītus
- rīvālis 1
- rīvālis 2
- rīvālitās
- rīvātim
- rīvo
- rīvulus
- rīvus
- rīxa
- rīxātor
- << >>
- ring|or, ī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Dąſam ſię, Stomachor, Turgeo, ringor, fremo, Pukſztáuiu, páſipuciu. - Warczę, Ringor, Wumbariu.
-
- Jokantas 1936
- ringor 3 [cnf. rictus] išsišiepti, dantis rodyti (apie šunis); trop. niurnėti, slapta pykti T*.
- Kuzavinis 2007
- ring|or, ī dep. vi 1. išsišiẽpti, ródyti dantìs (apie šunis);2. prk. niurnė́ti, slaptà pỹkti Te, H; aliquem facere ~entem Pt érzinti ką̃
- ring|or, ī dep. vi