- ruber
- rubēsco
- rubēta
- rubētum
- rubeus 1
- rubeus 2
- Rubī
- rubia
- Rubico
- rubicundus
- rubidus
- rūbīgo
- rubor
- rubrīca
- rubrīcātus
- rubrīcōsus
- Rubrius
- rubrus
- rubuī
- rubus
- rūctāmen
- rūctātio
- rūctātrīx
- rūctātus
- rūcto
- rūctor
- rūctus
- rudēns 1
- rudēns 2
- rūderārius
- rūderātio
- rūdero
- Rudiae
- rudiārius
- rudicula
- rudīmentum
- Rudīnī
- Rudīnus
- rudis 1
- rudis 2
- ruditās
- ruditus
- rudo
- rūdus 1
- rūdus 2
- rūfēsco
- rūfius
- rūfo
- Rufrae
- Rufrium
- << >>
- rūct|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LA (2)
- Susiję: rūctor
- Kuzavinis 2007
- rūct|o, āre, āvī, ātum 1. vi ráugėti, atsirū́gti Pl, C;2. vt1) atrýti (aliquid Ce);2) išvémti, išspjáuti (cruōrēs ōre Sl);3) vėl. išskìrti, skleĩsti (humidum fūmum Pa);4) prk. išréikšti, išsakýti (sapientiam Ter)
- rūct|o, āre, āvī, ātum