- Sīdētae
- Sidicīnī
- Sidicīnus
- sīdo
- Sīdōn
- Sīdōnes
- Sīdōnia
- Sīdōnicus
- Sīdōniī
- Sīdonis
- Sīdōnius 1
- Sīdōnius 2
- sīdus
- Sigamber
- Sigambrī
- Sīgēius
- Sīgēum
- Sīgēus
- Sigillāria
- sigillāria
- sigillāris
- sigillārius
- sigillātus
- sigillo
- sigillum
- siglum
- sigma
- sīgnāculum
- sīgnātē
- sīgnātio
- sīgnātor
- sīgnātōrius
- sīgnātus
- Sīgnia
- sīgnifer 1
- sīgnifer 2
- sīgnifex
- sīgnificābilis
- sīgnificāns
- sīgnificanter
- sīgnificantia
- sīgnificātio
- sīgnificātīvē
- sīgnificātīvus
- sīgnificātor
- sīgnificātōrius
- sīgnificātus
- sīgnifico
- Sīgnīnī
- Sīgnīnus
- << >>
- sigill|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: BLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Pieczęć, Signum, ſigillum, annulus ſigillaris. pecietis.
-
- Jokantas 1936
- sigillum, ī n [dem. iš signum] 1) atvaizdėlis, mažutė figūra adposuit pateliam, in qua sigilla erant egregia reljefai; *certamina distineta sigillis atvaizduota mažutėmis figūromis (ant audeklo).2) antspaudas in cera anulo sigilla imprimere.
- Kuzavinis 2007
- sigill|um, ī n [dem. iš sīgnum] 1. figūrė̃lė, statulė̃lė O, PM;2. añtspaudas (ānulī impressum CR); liber sīgnātus ~īs septem Vlg knygà sù septyniaĩs añtspaudais
- sigill|um, ī n [dem. iš sīgnum]